Latviešu
Беларускi
Dansk
Deutsch
Eesti
English
Lietuvių
Norsk
Polski
Русский
Suomi
Svenska
Terminu vārdnīca ietver svarīgāko BalticClimate rīkkopā izmantoto terminu skaidrojumus un saites uz rīkkopas lapām, kur var atrast papildu informāciju par šiem terminiem.
A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Maza mēroga plānošana, kurā attīstību un mērķus definē plānos un kartēs. Detalizētu plānošanu koordinē vietējā līmenī (piem., pašvaldības līmenī), tā ietver arī detalizētu zemes lietošanas plānu sagatavošanu. Šajā plānošanas līmenī jāievieš ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumi. Lasiet vairāk te.
Enerģētikas sektors ir viena no četrām jomām, uz ko fokusējas BalticClimate. Plānojot un īstenojot telpiskās plānošanas politiku, būtiski ņemt vērā enerģētikas sektora nākotnes perspektīvu. Enerģētikas resursu maiņas laikā ir jāatrod jauni risinājumi, lai veidotu diversificētu enerģētikas infrastruktūru (piem., reģionālus enerģētikas plānus) un nodrošinātu mājokļu (siltumizolācijas uzlabošana, saules enerģijas paneļu uzstādīšana uz jumtiem) un uzņēmumu energoefektivitāti. Lasiet vairāk te.
Klimata pārmaiņu jomā ieinteresētās personas ir visi cilvēki, kas iesaistīti ar klimata pārmaiņām saistītās plānošanas procesos. Ir ļoti svarīgi identificēt šos cilvēkus un laicīgi integrēt viņus procesos. Lasiet vairāk te.
Iespējas (ko radījušas klimata pārmaiņas)
Klimata pārmaiņas un to ietekmes nav tikai un vienīgi negatīvas. Jaunas pozitīvas sekas var identificēt, izvērtējot klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādiem sektoriem. Mainīgi laika apstākļi lauksaimniecībā rada ilgāku veģetācijas laiku. Līdz ar to uzņēmējdarbības sektors var gūt labumu, īstenojot jaunas uzņēmējdarbības idejas, kas uzsāktas klimata pārmaiņu radīto ietekmju dēļ (piemēram, ražojot atjaunojamos energoresursus vai izvēloties citus jaunus uzņēmējdarbības virzienus).
Par ietekmes faktoru var uzskatīt jebko, kas nelabvēlīgi ietekmē dabas un cilvēku sistēmas. Uzmanība tiek pievērsta klimata ietekmes faktoru cēloņiem, t.i., riskiem vietējā teritorijā. Svarīgi parametri, kuriem jāpievērš uzmanība: cik daudz (lielums), cik bieži (biežums), cik ilgi (ilgums) un kur (telpiskais apjoms). Augstāka temperatūra var tikt uzlūkota kā viens no ietekmes faktoriem, kas ietekmē cilvēka labklājību (piem. karstuma viļņi), kā arī augļu un labības audzēšanu (izmaiņa labības novākšanas periodos). Lasiet vairāk te.
Antropogēna iejaukšanās, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu avotus un to emisijas. Lasiet vairāk te.
Sistēmas ievainojamības identificēšanas, skaitliskās novērtēšanas un prioritāšu noteikšanas process. BalticClimate rīkkopas ievainojamības novērtējuma ietvars ir paredzēts, lai Baltijas jūras reģionā vietējā līmenī novērtētu izaicinājumus un iespējas. Lasiet vairāk te.
Ilgtspējīga attīstība/ ilgtspējība
Ilgtspējību bieži definē kā "attīstību, kas pilda esošās paaudzes vajadzības, neapdraudot nākotnes paaudžu iespējas pildīt savas vajadzības" (Brundlandes komisija). Ilgtspējīga attīstība ietver četrus fundamentālus aspektus: vides, sociālo, ekonomisko un kultūras ilgtspējību.
BalticClimate rīkkopā inventarizācijas analīzi veido datu savākšana, lai varētu veikt klimata pārmaiņu radīto vietējo izaicinājumu un iespēju analīzi, kā arī šo vietējo izaicinājumu un iespēju integrētu novērtējumu. Lasiet vairāk te.
Izaicinājumi (kas izriet no klimata pārmaiņām)
Klimata pārmaiņu un to ietekmju noteiktas jaunas situācijas, kā arī laika apstākļi (piemēram, stiprs lietus, plūdi vai sausums), kas ietekmē visus Baltijas jūras reģiona valstu uzņēmējdarbības sektorus (piem., transporta, enerģijas, mājsaimniecības un lauksaimniecības). Šādi smagi laika apstākļi rada jaunus izaicinājumus, ko nepieciešams risināt, īpaši politikas veidotāju, telpiskās plānošanas speciālistu, uzņēmēju vai reģionu un vietējo pašvaldības iestāžu mērķa grupām. Tās ir grupas, uz kurām pārsvarā koncentrējas BalticClimate rīkkopa.
Piemēri, kas sagatavoti BalticClimate mērķa sektoros četrās dažādās jomās (transports, enerģētika, mājsaimniecības, lauksaimniecība). Tie demonstrē, kāda var būt situācij, kā pielāgoties klimata pārmaiņām vai kā mazināt to ietekmi. Mērķu sasniegšanu šajos piemēros ietekmē un sekmē tajos notiekošā ilgtspējīgā attīstība. Īstenošanas piemēros ietverta ar klimata pārmaiņām saistīto lēmumu pieņemšana un stratēģiju izstrāde.
Jutīguma elements nosaka, cik lielā mērā ietekmes faktori patiesībā maina vai iedarbojas uz pētāmo sistēmu. Sektoram vai teritorijai, ko visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas, jutīguma analīzi parasti veic ievainojamības analīzes ietvaros. Lasiet vairāk te.
Mainīgs klimats var radīt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas, taču efektīva ir vienīgi ilgtermiņa pielāgošanās. Klimata pārmaiņas rada apdraudējumu vai problēmas, kas saistītas ar dažādiem parametriem, piemēram, temperatūru, nokrišņiem, sniega segas saglabāšanās ilgumu, vēju un jūras līmeņa paaugstināšanos. Baltijas jūras reģionā iespējamās parametru ietekmes ir temperatūras paaugstināšanās (piem., sausums, palielināta iztvaikošana), lietus daudzuma samazināšanās (piem., ūdens trūkums), plānāka sniega sega, kas saglabājas īsāku laiku (piem., polārā ledus kušana, jūras līmeņa paaugstināšanās, teritoriju applūšana), un vēja ātruma palielināšanās (piem., tornado). Projekta ietvaros iespējamie ietekmes scenāriji tika sadalīti pa trīs (no četriem) BalticClimate sektoriem: lauksaimniecība, enerģētika un mājsaimniecību joma, t.sk. ar ūdensapgādi saistīti jautājumi. Lasiet vairāk te.
Klimata modelis ir trīsdimensiju atmosfēras, zemes virsmas, okeāna, ezeru un ledus attēlojums. Globāla klimata modeļos atmosfēra tiek sadalīta režģī gar zemes virsmu, kā arī gaisā. Katram režģa punktam ir aprēķināti dažādi meteoroloģiskie, hidroloģiskie un klimatiskie attīstības parametri noteiktā laika periodā. Reģionālos modeļos analizē mazāku zemes teritoriju, piem., Eiropu. Lasiet vairāk te.
Klimata pārmaiņu radītā ievainojamība
Pakāpe, kādā sistēma ir uzņēmīga un nespēj tikt galā ar klimata pārmaiņu radītajiem nelabvēlīgajiem efektiem, tostarp klimata mainību un ekstrēmiem laika apstākļiem. Ievainojamība ir klimata mainības rakstura, lieluma un pakāpes funkcija, kas raksturo sistēmas riskantumu, jutīgumu un tās pielāgošanās spēju (IPCC, 2001b). Lasiet vairāk te.
(Klimata pārmaiņu) stratēģija
Stratēģija tiek definēta kā ideju un nolūku, kā reaģēt uz klimata pārmaiņu radītajām izmaiņām reģionā, kopums. Visi sektori, ieinteresētās personas un dažādas rīcības jomas var būt svarīgas un ietvertas politiskajās un telpiskajās saistībās.
BalticClimate sagatavoja klimata scenārijus Baltijas jūras reģionam un mērķa teritorijām. Klimata scenāriji piedāvā informāciju par to, kā klimats noteiktā laika periodā varētu attīstīties nākotnē. Scenārijus izveidoja projekta partnerorganizācija – Zviedrijas Klimata zinātnes un politikas izpētes centrs (CSPR). CSPR izmantoja globālus klimata modeļus. Aprēķini tajos ir balstīti uz pieņēmumiem par nākotnē gaidāmajām atmosfēras izmaiņām. Scenāriji ietver iespējamās attiecības starp fiziskajiem procesiem visā atmosfēra-zeme-ūdens sistēmā, kā arī emisiju scenārijus, kas savukārt ir pieņēmumi par nākotnē sagaidāmajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām. Lai nodrošinātu detalizētāku informāciju, šo globālo modeļu rezultātus reģionālajos modeļos var samazināt vēl vairāk. Lasiet vairāk te.
Metode, kas ļauj izvērtēt klimata pārmaiņu radīto situāciju stiprās un vājās puses, iespējas un draudus. Lasiet vairāk te.
Ar projektu saistīti piemēri dažādās darbības jomās (piem., transports, enerģētika, mājsaimniecības un lauksaimniecība), kas rāda, kā reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmēm un kādus mazināšanas pasākumus veikt. Lasiet vairāk te.
Viena no četrām BalticClimate darbības jomām. Tai pievērsta uzmanība, jo lielāko daļu no projekta mērķa teritorijām raksturo iespēja tās izmantot lauksaimniecībā. Lauksaimniecības sektoram ir jāspēj pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem mainīgajiem augšanas periodiem un apstākļiem. Lai nodrošinātu klimata pārmaiņu seku mazināšanu, šim sektoram ir īpaša nozīme. Lauksaimniecības nozarē saražotie reģionālie produkti ļauj izvairīties no liekas transportēšanas un nevajadzīga enerģijas patēriņa. Reģionos arī iespējams nodrošināt biomasas un saules enerģijas iegūšanu. Lasiet vairāk te.
Viens no BalticClimate fokusa sektoriem. Projektā apkopoti dažādi risinājumi un piemēri mājsaimniecību sektorā klimata pārmaiņu kontekstā. Apdzīvotas vietas jāveido tā, lai tās būtu noturīgas pret klimata pārmaiņām (piem., nodrošinot plūdu drošu teritoriju izveidi vai stiprinot un paplašinot dabas teritorijas un parkus). Lai nodrošinātu energoefektivitāti, ēkas var pārbūvēt un pielāgojot, lai tajās būtu izmantojama ģeotermiskā apsilde un saules enerģija. Lasiet vairāk te.
BalticClimate definēja trīs dažādas mērķgrupas: politikas veidotāji, telpiskās plānošanas speciālisti un uzņēmēji. Informācijas, labās prakses, piemēru un rīku piedāvājumā projekts galvenokārt fokusējas uz mērķgrupu īpašajām vajadzībām.
Noteiktas teritorijas un reģioni BalticClimate projektā ar svarīgāko uzdevumu ieviest pilotpasākumus. Klimata pārmaiņu izraisītie izaicinājumi un iespējas tika identificētas septiņās mērķteritorijās (Igaunijā, Somijā, Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Zviedrijā). Tās tika padziļināti pētītas izraudzītajos īstenošanas piemēros šādos sektoros – transporta, enerģētikas, mājsaimniecību un lauksaimniecības.
Nepareizi veikta pielāgošanās
Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, nepieciešams izvērtēt dažādas iespējas ilgtermiņā un paredzēt klimata pārmaiņu radītos vides apstākļus noteiktā teritorijā. Pretējā gadījumā nauda, laiks un pūles, kas veltītas pielāgošanās pasākumiem, būs iztērētas velti. Nepareizi veiktas pielāgošanās piemērs ir augstāku aizsprostu būvēšana nekā nepieciešams vai teritoriju atmežošana, lai uzstādītu vēja energostacijas.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
Pielāgošanās ir dabīgu vai cilvēka radītu sistēmu atbilde uz faktiskām vai sagaidāmām klimata ietekmēm vai to efektiem, kas ierobežo kaitējumu vai izmanto labvēlīgās iespējas (IPCC, 2001b). Lasiet vairāk te.
Pasākums, kas ierobežo klimata pārmaiņu radīto ievainojamību. Lasiet vairāk te.
Indivīda, mājsaimniecības vai organizācijas spēja pielāgoties pārmaiņām. Augsta pielāgošanās spēja ļauj izmantot pārmaiņu radītās iespējas. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) pielāgošanās spēju klimata mainībai un pārmaiņām definē šādi: „Sistēmas spēja pielāgoties klimata pārmaiņām (arī klimata mainībai un ekstrēmiem apstākļiem), lai mazinātu potenciālos zaudējumus, izmantotu iespējas vai tiktu galā ar sekām” (IPCC, 2001b). Lasiet vairāk te.
BalticClimate projekta ietvaros ir izveidoti vairāki praktiski procesu, ietekmju un pasākumu risinājumu. Sagatavoti ar projektu saistīti piemēri no septiņām Baltijas jūras reģiona valstīm šādos sektoros: transports, enerģētika, mājsaimniecības un lauksaimniecība. Šie piemēri rāda, kā projekta partneri ir risinājuši klimata pārmaiņu fenomenu savā teritorijā. Lodziņos BalticClimate rīkkopas lappušu labajā pusē ir iespējams iepazīties ar attiecīgajiem piemēriem. Lasiet vairāk te.
Noteiktas teritorijas vai reģioni septiņās BalticClimate projekta valstīs, kur pilotprojektu veidā tika realizētas ieviešanas situācijas un daļa piemēru. Ar tiem var iepazīties piemēru daļā BalticClimate rīkkopā.
Tiesiskā, institucionālā un cita spēkā esošā kārtība valstī vai teritorijā, lai veiktu telpisko plānošanu. Sistēmas elementi var nebūt savstarpēji atkarīgi, taču tie būs saistīti, ietekmējot telpisko attīstību (COMMIN). Plānošana ietver teorētisku nākotnes rīcību paredzēšanu un ilgtermiņa saistību uzņemšanos, tā ir arī ikviena racionāla lēmuma pieņemšanas procesa pamats. Plānošanu ir nepieciešams veikt dažādos līmeņos (detalizēts, vispārīgs un reģionāls plānošanas līmenis), lai izvairītos no pretrunām starp vietējām, vispārīgām un reģionālām interesēm.
Politikas veidotāji ir viena no trīs svarīgākajām mērķgrupām BalticClimate projektā. Viņu pienākums ir savās teritorijās definēt darbības mērogu un apjomu. Vietējie un reģionālie politikas veidotāji tādējādi var ietekmēt rīcību un pasākumus, kas risina klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus un izmanto to sniegtās iespējas. Lasiet vairāk te.
Par reģionālo attīstību dēvē gan reģiona labklājības paaugstināšanu kopumā, gan aktivitātes, kas šo paaugstināšanu veido. Reģionālajai attīstībai ir izteikti ekonomiska virzība, lai gan tā var ietvert arī sociālus un kulturālus apsvērumus (COMMIN). Ikvienai teritorijai vai uzņēmumam jācenšas izveidot savu nākotnes redzējumu un izkopt esošās spēcīgās puses pastāvošo klimata pārmaiņu apstākļos. Tās var būt investīcijas pastāvošajā struktūrā vai jaunu unikālu inovāciju radīšana.
Reģionālā plānošana ir zemes izmantošanas plānošanas daļa, kas reģionu līmenī pievēršas infrastruktūras, apdzīvotu vietu un neapbūvētu teritoriju organizēšanas jautājumiem. Reģionālā plānošana veicina reģionālo attīstību, taču tā var pildīt arī papildu uzdevumus, piemēram, risinot ilgtspējīgas vides jautājumus. Ar reģionālās plānošanas jēdzienu vispārīgi saprot telpiskās plānošanas aktivitātes reģionālā mērogā (COMMIN). Reģionālā plānošana ir plānošana reģionālā līmenī. Plāni un saistības ir ilgtermiņa izšķiršanās, un tie integrē reģionu kā konkrētu plānošanas teritoriju. Reģions ir labākais līmenis, kurā plānot ietekmes samazināšanu un pielāgošanās pasākumus (piem., optimizēt infrastruktūras dimensijas un izmērus vai plānot infrastruktūru tā, lai darbotos arī nākotnes klimata pārmaiņu situācijā). Lasiet vairāk te.
Rezultāti
BalticClimate rezultāti ir klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu un iespēju identifikācija mērķteritorijās. Visi procesu un labās prakses konstatējumi ir integrēti BalticClimate rīkkopā. Rezultāti sniedz zināšanas un pieredzi, kas nepieciešama, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmes vai tām pielāgotos. Izmantojot reģionālu klimata pārmaiņu informāciju, ietekmju un ievainojamības novērtējumu, pārbaudītus integrētas plānošanas piemērus mērķteritorijās, rezultātus var vērtēt kā neatkarīgi izmantojamu rīku.
Rīku kopums. BalticClimate rīkkopa ir zināšanu pārneses instruments - navigācijas līdzeklis ar klimata pārmaiņām saistītas plānošanas procesā. Rīki ietver klimata scenārijus un klimata pārmaiņu ietekmes scenārijus, inventarizācijas analīzes vadlīnijas, ievainojamības novērtējumu un plānošanu, Klimata SVID analīzi, uzdevumus, prezentāciju veidnes un paraugus, kā arī citus informācijas izplatīšanas rīkus. Lasiet vairāk te.
Veids un pakāpe, kā sistēma ir pakļauta ievērojamām klimata pārmaiņām (IPCC, 2001b). Lasiet vairāk te.
Papildu literatūra un datu veidnes atrodas BalticClimate rīkkopā. Datu veidnes ir sagatavotas, izmantojot BalticClimate pieredzi. Tās var aizpildīt rīkkopas lietotāji, lai sekmētu ar klimata pārmaiņām saistīto darbu. Saistītie materiāli atrodas lodziņos rīkkopas labajā pusē.
Sektors (BalticClimate ietvaros)
Sektors ir atsevišķa rīcības joma ar dažādām apakšsekcijām. BalticClimate papildus detalizētāk analizē četras dažādas darbības jomas. Transports, enerģētika, māsaimniecības un lauksaimniecība ir sektori, kuros BalticClimate veicina ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas apriti.
Telpiskās plānošanas speciālisti
Telpiskās plānošanas speciālisti ir viena no trīs mērķgrupām, uz ko fokusējas BalticClimate. Plānotāji koordinē zemes izmantošanas plānošanu, kā arī savieno administratīvos, politiskos, uzņēmējdarbības un ilgtspējības aspektus. Lasiet vairāk te.
Transporta sektors ir viens no četriem sektoriem, uz kuru koncentrējas BalticClimate. Pastāvošo infrastruktūru nepieciešams modernizēt, ievērojot klimata pārmaiņu fenomenu (piemēram, plūdus, spēcīgas lietusgāzes un karstuma viļņus). Ir sagatavoti piemēri un labās prakses paraugi. Tie aptver visu ar "mobilitāti" saistītās darbības jomas (piem., biogāzes-degvielas automašīnas, veloceliņi un sabiedriskais transports) un esošās infrastruktūras izpēti. Lasiet vairāk te.
Viena no trīs klimata pārmaiņu rīcības mērķgrupām. Uz to fokusējas arī BalticClimate rīkkopa. Izmantojot rīkkopu, uzņēmēji, īpaši tie, kas sadarbojas ar MVU, var iegūt jaunas idejas uzņēmējdarbības attīstīšanai klimata pārmaiņu kontekstā. Turklāt uzņēmēji var lietot SVID analīzes rīku, lai saņemtu palīdzību, kā risināt klimata pārmaiņu jautājumus savos uzņēmumos. Lasiet vairāk te.
Noteikti klimata apstākļi vietējā līmenī. Mazā mērogā Baltija jūras reģionā vietējais klimats var ievērojami atšķirties, tāpēc vietējā līmenī arī jāuzņemas atbildība par klimata pārmaiņu samazināšanas vai pielāgošanās pasākumu ieviešanu. Līdz ar to nepieciešami vienkāršoti klimata modeļi, lai ilgtermiņā identificētu iespējamās vietējās klimata pārmaiņu ietekmes. Lasiet vairāk te.
Vispārīga plānošana ietver politiski administratīvu procesu plānu un programmu sagatavošanu plašākā kontekstā vai lielākā teritorijā. Tiek definētas teritoriālas struktūras (piem., dabas aizsardzības teritorijas, rūpnieciskas teritorijas, kā arī infrastruktūras vienības), ņemot vērā visas teritorijas iespējamo attīstību. Vispārīgajam plānošanas līmenim piemīt direktīvs raksturs, tāpēc liela mēroga ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumus vajadzētu ieviest šajā līmenī (piemēram, samazināt nepieciešamību izmantot transportu, plānot enerģētiski pašpietiekamus mājokļus un apmešanās vietas). Lasiet vairāk te.
